Limbažu siltuma klientus pārsteidz jaunā maksa par karsto ūdeni

Autors: Regīna TAMANE

Datums: 03.07.2015

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

 

 Nu jau pagājis pāris mēnešu, kopš Limbažu siltuma klientiem noteikta jauna maksas aprēķināšanas kārtība par karstā ūdens uzsildīšanu un siltumenerģijas zudumiem ēkas karstā ūdens cirkulācijas sistēmā. Kad sarunājamies ar uzņēmuma ražošanas direktoru Valteru Mardoku, galdā tiek likta tabula ar aprēķiniem par maijā sagatavoto karsto ūdeni. Jāteic, tie ir visai atšķirīgi, tāpēc arī iedzīvotāju reakcija uz tiem, saņemot rēķinus, ir dažāda. Vieni ir apmierināti, ka karstā ūdens sagatavošana šovasar viņiem ir lētāka nekā iepriekš, citi izsaka pretenzijas par lielo maksu un draud pat nemaksāt.

 

Siltināta māja negarantē lētāku karsto ūdeni

Auseklī jau esam rakstījuši par to, ka Limbažu siltuma klientiem mainījusies maksas aprēķināšana par karstā ūdens sagatavošanu no 1. maija. To, ka līdz šim tā nav bijusi pareiza, ieņēmumi par karsto ūdeni neatbilda izdevumiem tā sagatavošanai uzņēmumam jau 2008. gadā norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulators un Limbažu novada domes revīzija, kas veica pārbaudi 2014. gada rudenī. Patērētājam jāsamaksā par mājā kopējo patērēto siltumenerģiju gan vasarā, gan ziemā. Īstenojot ES struktūrfondu atbalstītos projektus, nomainītas siltumtrases, uzstādīti apkures un karstā ūdens sagatavošanas siltummezgli, kas visiem patērētājiem nodrošina siltumenerģijas uzskaiti un ļauj ieviest jauno norēķinu kārtību.

Uzņēmuma ražošanas direktors atgādina, ka iepriekšējās vasarās patērētājs par karstā ūdens kubikmetru maksāja konstantu summu 9,85 eiro, no 1. maija konstantā summa ir 5 eiro/m3 (mājām bez karstā ūdens cirkulācijas sistēmas 2,50 eiro/m3). Bet ir arī mainīgā atkarībā no tā, cik megavatstundu konkrētā mājā patērēts. Mainīgā daļa ir maksa par siltumenerģijas zudumiem karstā ūdens cirkulācijas sistēmā, un tā jāmaksā katram dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) neatkarīgi no tā, vai viņš karsto ūdeni patērē. Jāatzīst, ka jaunā aprēķināšanas kārtība ir neizdevīga tiem, kuri patērē mazāk ūdens, viņiem kubikmetrs izmaksā vairāk, bet ne visās mājās. Jau esam arī rakstījuši, ka mājas iedzīvotāji var izvēlēties citu norēķinu kārtību, tikai šajā gadījumā uzņēmums norēķinus veiks tieši ar apsaimniekotāju.

V. Mardoks secina, ka ir patērētāji, kuri īsti nesaprot, par ko viņiem jāmaksā šī mainīgā daļa. Viņi domā, ka runa ir par karstā ūdens zudumiem, un nesaprot, kur tas ūdens pazūd. Tikai tie nav ūdens, bet gan siltumenerģijas zudumi karstā ūdens cirkulācijas sistēmā. Karstais ūdens 24 stundas diennaktī cirkulē pa stāvvadiem, guļvadiem, kas atdziest, līdz ar to veidojas siltumenerģijas zudumi, viņš skaidro. Ražošanas direktors noliedz klientos valdošo mītu, ka cenā iekļauti citu parādi. Viņš skaidro, ka ar katru parādnieku strādā individuāli notiek vienošanās par parādu atmaksas grafiku, galu galā ir arī tiesa un piespiedu parādu piedziņa. Nepareizi arī domāt, ka zudumi atkarīgi no tā, vai māja siltināta. Ja mājai tik vien kā riņķī aplikta „vate”, tas nenozīmē, ka ēkas karstā ūdens sistēmā nebūs siltumenerģijas zudumu. Svarīgi, lai būtu sakārtota arī šī sistēma, uzsver ražošanas direktors un iesaka to ņemt vērā tiem, kuriem māju siltināšana vēl priekšā. To apliecina arī aprēķinātā maksa par siltumenerģijas zudumiem maijā. Arī siltinātām mājām tie ir visai prāvi: Rīgas ielā 22a 19,54 eiro, Sporta 14 17,61 eiro, Sporta 10 15,87 eiro, Ievu 8 14,30 eiro, Parka 24a 14,19 eiro. Tajā pašā laikā ir nesiltinātas mājas, kurās šī maksa ir mazāka, piemēram Zāles 9 5,77 eiro, Pasta 7 6,50 eiro.

 

Padomi maksas samazināšanai bez ieguldījumiem

Bet ko darīt, lai šos siltumenerģijas zudumus karstā ūdens cirkulācijas sistēmā (un reizē arī maksu) samazinātu? Par to arī laikrakstā jau esam rakstījuši, taču lūdzu V. Mardoku vēlreiz dot padomus. Un tie nav tikai teorētiski, bet paša mājā Jaunā ielā 28a, kur viņš ir mājas vecākais, pielietoti. Protams, ir darbietilpīgas lietas, kas arī maksā. Piemēram, Jaunā ielā 28a ēkas siltināšanas laikā veikta karstā ūdens sistēmas balansēšana, lodveida ventiļu nomaiņa, nosiltinātas karstā ūdens caurules. Izrādās, ka siltumenerģijas zudumus var samazināt, par to neko nemaksājot, bet rīkojoties. Vispirms jāsasauc mājas iedzīvotāju sapulce, lai vienotos, kādas temperatūras ūdeni un kādā laikā piegādāt. Piemēram, viņa mājā gan ziemā, gan vasarā karstā ūdens padeves režīms ir vienāds no pulksten 6 līdz 10 rītā un no 16 līdz 22 vakarā, arī brīvdienās no 8 līdz 23 piegādā 57 grādus karstu ūdeni, pārējā laikā ir cits režīms 42 grādi. Tā mēs mājā esam vienojušies. Neuzskatu, ka tas iedzīvotājiem būtu mokošs režīms. Pensionāri un citi, kuri pa dienu ir mājās, šim grafikam ir pielāgojušies, bilst sarunbiedrs. Protams, šis ūdens padeves grafiks nav etalons. Katrā mājā var būt savs. Jaunās ielas 28.a nama iedzīvotāji par siltumenerģijas zudumiem maijā maksāja 5,62 eiro.

Izvēlētais grafiks vēl arī pareizi jāsaprogrammē siltummezglā. Limbažu siltuma ražošanas direktors spriež, ka ne katrā mājā ir tāds siltumspeciālists, kas to māk izdarīt. Acīmredzot apsaimniekotājam vajadzētu būt tādam speciālistam, kas māju iedzīvotāju vēlmi izpilda.

V. Mardoks cer, ka rēķini par siltumenerģijas zudumiem jūnijā jau varētu būt mazāki. Iespējams, ka, beidzoties apkures sezonai, patērētāji, kuri līdz šim nebija taupījuši siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai, vēl nebija apjautuši, ka vajadzētu mainīt tā lietošanas paradumus, citādi tas izmaksās dārgi. Saņemot lielus rēķinus, daudzi it kā pamodās un mēroja ceļu uz Limbažu siltumu, lai noskaidrotu, kādēļ tā. Vieni speciālista padomu saprata un uzklausīja, citi palika neapmierināti.

Katram ir sava izpratne. «Limbažu siltuma» loma ir piegādāt siltumenerģiju līdz mājām un iekasēt maksu par siltumenerģiju, ko uzskaitījis skaitītājs, teic uzņēmuma ražošanas direktors.

 

Siltumražotājs jau gatavojas nākamajai apkures sezonai

Ražošanas direktors atzīst, ka aizvadītā bija jau otrā siltā ziema pēc kārtas. Mēneša zemākā vidējā temperatūra apkures sezonā bija janvārī mīnus 1°. Iedzīvotājiem labvēlīga sezona, jo mazāk jāmaksā par apkuri, viņš secina, tajā pašā laikā noliedzot, ka tas būtu neizdevīgi siltumražotājam. Saimniecība ir sakārtota, un tas devis efektu. Aizvadīto apkures sezonu viņš vērtē kā tehniski mierīgu, arī ar kurināmā piegādi un kvalitāti viss bijis kārtībā. Līgums ar firmu noslēgts uz trim gadiem un jau tiek gādāts kurināmais nākamajai sezonai. Lieli darbi siltumsaimniecībā šovasar nav plānoti. Jaunatnes ielas katlumājā priekškurtuvei jau nomainīts apmūrējums, savukārt Cēsu ielā paredzēts uzstādīt dūmgāzu attīrāmo iekārtu.

Šī bija trešā sezona, kad Limbažu siltums sniedza pakalpojumu arī Umurgas pagasta centra daudzdzīvokļu namiem, bet pirmā, kad umurdziešiem bija jāmaksā nevis konstanta, ļoti niecīga summa par apkuri kā iepriekš, bet pēc siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem. Tas sākās no 1. janvāra. Apkures sistēmas šajās ēkās ir daļēji izjauktas, bet tā kā māja ir kopīpašums, iedzīvotāji paši nolēma, ka visi maksā par siltumenerģijas zudumiem koplietošanas telpās, tie ir 30%, atlikušos 70% sadala uz kvadrātmetriem tiem, kuru dzīvokļus apsilda. Tādējādi apsilde Ezera ielā 1 šogad vidēji izmaksāja 1,10 eiro/m², Ezera 3 1,3, bet U. Sproģa 7a 2,13. Savukārt Limbažos uzņēmuma klienti par apkuri sezonā vidēji maksāja 0,92 eiro/m². Salīdzināt maksas dažādās mājās šķiet nebūtu īsti korekti, jo atšķiras laiks, kad kurā pieslēdza un atslēdza apkuri. Tomēr atšķirības starp siltinātām un nesiltinātām mājām ir krasas. Tā Jaunā ielā 28a dzīvojošie maksāja vidēji 0,42 eiro/m², Sporta 2 0,46, kad Lauku 6 1,59, Zāles 7 1,41, Stacijas 16 1,37, Lauku 14 1,35. Bet šodien jau cilvēkiem vairs nav jāpierāda, ko dod siltināta māja.

 

***

Maksa par siltumenerģijas zudumiem

(mājās ar karstā ūdens cirkulāciju)

Augstākā:

Lauku ielā 12 - 25,64 eiro

Avotu 7 - 24,90

Rīgas 22a - 19,54

Avotu 9 - 18,85

Jaunā 21 - 17,38

Zemākā:

Pasta 9 - 5,24

Jaunā 11 a - 5,16

Valmieras 1a - 4,78

Pasta 5 - 4,40

Ezeru 3 - 3,11

Vidēji (t.sk. arī mājās bez karstā ūdens cirkulācijas) - 10,45 eiro