Renovētajās mājās siltums lētāks

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 26.01.2016 
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte

Jo lielāks sals, jo siltinātajā mājā lielāka ekonomija. Ja māja nav renovēta, šādā laikā rodas problēmas ar tās piesildīšanu.

Šī ziema īpaši veicina kurināmā patēriņu gan privātmājās, gan centralizētajā apkurē. Šobrīd var tikai minēt, kādi cēsniekiem būs komunālo maksājumu rēķini par janvāri, bet pilnīgi droši, ka mazi tie nebūs.

Ieguvēji būs renovētajās daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie, jo tajās ir gan komforta līmenis, gan iemītnieki saņem mazākus rēķinus.

Par ēku renovēšanu un tās plusiem runāju ar ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CDzP” būvinženieri Andreju Zvirbuli un projektu vadītāju Jāni Sniedzānu.

A. Zvirbulis uzsver, ka tieši šādas aukstas un ilgas ziemas vislabāk un uzskatāmāk parāda siltināšanas efektu: Ja ziema silta, to jūt minimāli, bet, jo zemāki grādi ārā, jo labāks rezultāts, lielāka ekonomija. Ja māja nav renovēta, šādā laikā rodas problēmas ar tās piesildīšanu. Siltums plūst prom pa spraugām, sienās ir mitrums, tas nonāk arī dzīvokļos, sāk aktivizēties pelējuma sēnīte. Mājas izsalst, tāpēc, lai būtu kaut cik silti, tiek intensīvāk kurināts, kā rezultātā pieaug siltumenerģijas patēriņš.

J. Sniedzāns: Nerenovētām mājām vēl kāda problēma aukstās kāpņu telpas. Šogad bija gadījums kādā nerenovētā mājā, kur, vēloties ekonomēt siltuma patēriņu, nolēma atslēgt siltuma padevi kāpņu telpu radiatoriem. Taču aukstajā kāpņu telpā radiators aizsala, pārplīsa, nācās atslēgt stāvvadu, veikt remontdarbus, rezultātā zaudējumi bija krietni lielāki, nekā ietaupīts uz atslēgto radiatoru.

A. Zvirbulis: Arī renovētās mājās nereti izsaka vēlmi kāpņu telpu radiatorus ņemt nost, ja reiz māja nosiltināta. Tam esmu pret, jo ziemā, kad uznāk ļoti lieli mīnusi, var rasties vēlme arī kāpņu telpu nedaudz sasildīt. Ja tā silta, arī dzīvokļos mazāk jātērē siltumenerģija.

Vai apkures sezonā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par aukstiem dzīvokļiem?

J. Sniedzāns: Par siltuma trūkumu sūdzības pienāk tikai no nerenovētām mājām, lai arī siltumenerģijas patēriņš tajās tāpat milzīgs. Interesanti salīdzināt cilvēku reakciju. Pirms renovācijas no Saules ielas 21 b mājas bieži saņēmām zvanus, ka dzīvokļos auksti, vien 14 15 grādi. Pēc renovācijas ir virs 20 grādiem, un cilvēki zvana, ka pārāk karsti, jo nav pieraduši pie tāda komforta līmeņa.

A. Zvirbulis: No siltinātām mājām pienāk sūdzības par ventilācijas sistēmām, ka tās sāk strādāt pretējā virzienā un aukstais gaiss caur tām plūst dzīvoklī. Tas saistīts ar to, ka ēka nosiltināta, spraugas aiztaisītas, logi nomainīti, viss blīvs, noslēgts un ventilācijas sistēma nespēj pareizi darboties, jo trūkst gaisa pieplūdes. Tāpēc aicinām uzstādīt pretvārstus ventilācijas sistēmās, kas ļauj gaisam izplūst no dzīvokļa, bet iekšā neieplūst.

Cilvēki nesaprot, kāpēc nedarbojas ventilācija. Tad sakām atveriet logu, redzēsiet, ka darbojas. Ja māja nav nosiltināta, ir spraugas, notiek dabīgā ventilācija.

Pēdējām renovētajām mājām esam dzīvoklī izbūvējuši vismaz vienu gaisa pieplūdes iekārtu, bet pie 5 grādiem tā automātiski aizveras, lai nesaldētu dzīvokli. Dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu pašiem regulāri izvēdināt telpas, lai notiek gaisa apmaiņa.

Logu ražotāji neiesaka visu laiku turēt tos vēdināšanas režīmā, labāk uz kādām minūtēm pilnībā atvērt logu, lai telpa izvēdinās. Tad arī mikroklimats telpā būs pavisam cits.

Vai aukstais janvāris iedzīvotājiem pierādīs renovēšanas ieguvumus?

J. Sniedzāns: Ļoti uzskatāmi. Salīdzināsim divas mājas Leona Paegles ielā 8.a un 8., kas pēc kvadratūras līdzīgas, bet pirmā siltināta, otra nē. Decembrī renovētajā mājā maksāja 61 eirocentu par kvadrātmetra apkuri, otrajā mājā 1,14 eiro. Gandrīz divtik. Tā ir visur, ir nerenovētās mājas, kurās jāmaksā pusotru eiro par kvadrātmetru, un renovētās, kur maksa aptuveni 50 eiro centi.

Pie tam tas ir par decembri, kas nebija auksts. Varam iedomāties, kādi rēķini nerenovētajās mājās būs par janvāri, jo no tām saņemam zvanus, ka jāpadod lielāks siltums.

Nākot maksāt rēķinus uz “CDzP”, cilvēki var pārliecināties, cik siltums maksā renovētajās mājās, cik nerenovētajās, jo visa informācija ir pieejama.

Cik aktīvs pērn bija siltināšanas process?

A. Zvirbulis: Kopumā ar ERAF līdzfinansējumu Cēsīs ir atjaunotas 14 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, aizvadītajā gadā pabeigti pieci projekti. Tika renovētas trīs mājas Saules ielā 17.a, 19. un 21.b, kā arī māja Birzes ielā 7 un Leona Paegles ielā 8a.

Visu šo projektu mērķis ir veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu, paaugstinot energoefektivitāti un nodrošinot energoresursu efektīvu izmantošanu. Ēkas renovācija būtībā ir tās kapitālremonts, nemainot plānojumu un konstrukciju īpatnības.

Ēkas siltināšana vistiešākajā veidā ir apkures rēķinu un elektroenerģijas taupīšanas veids, piedevām uzlabojot ēkas kvalitāti ilgtspēju un vērtību. Siltināšanas procesā tiek veicināts komforta līmenis telpās un mājas vizuālā pievilcība.

Kas tiek veikts renovētajās mājās?

A. Zvirbulis: Pamatā veikti šādi darbi: mājas fasādes, cokola, pagraba pārseguma siltināšana, bēniņu siltināšana, lodžiju un balkonu atjaunošana, koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņa, citi darbi, kas veicina energoefektivitāti. Šie darbi nepieciešami, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, tādējādi ekonomējot dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļus maksājumiem. Svarīgi, ka telpa siltināta no ārpuses, jo tad sienas iekšpusē kā akumulators uzsūc siltumu, lai to atdotu, un rezultātā jākurina mazāk.

Pēc siltināšanas novērsti dažādi ēkas tehniskie defekti, iegūts pievilcīgs izskats. Dzīvokļu īpašnieki redz, ka ieguldījums atmaksājas, tādējādi ievērojami mainījusies attieksme pret kopīpašuma uzturēšanu un tālāku labiekārtošanu.

Nereti valstī tiek runāts par nekvalitatīvu būvniecību, kā rezultātā netiek iegūta cerētā ekonomija.

A. Zvirbulis: Lai panāktu kvalitatīvu rezultātu, būvniecības procesā pieaicinājām būvinženieri Denisu Dergunovu, kurš apliecināja sevi kā kompetentu būvspeciālistu ar lielu pieredzi celtniecības darbu uzraudzīšanā. Viņš ļoti rūpīgi sekoja visam procesam, nepieļaujot nekādas novirzes no projekta. Ja visu izdara tieši, kā paredzēts, kā saka, kā pēc grāmatas , tiek iegūts maksimālais efekts.

Vai renovācijai iespējams piesaistīt ne tikai ERAF finansējumu?

J. Sniedzāns: Jā, pamatojoties uz Cēsu novada domes 2010.gada 18.februāra saistošajiem noteikumiem “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai” māju renovācijā piesaistīts arī pašvaldības līdzfinansējums 4,27 eiro par kvadrātmetru no kopējās mājas platības. Pašvaldība šo finansējumu piešķir, ja mājai tiek ņemts Eiropas fondu finansējums.

Atkarībā no ēkas platības pērn tas bija 6123,33 eiro Saules 17.a namam, 6928,08 eiro Saules ielas 19. namam, 8278,13 eiro Birzes ielas 7. un 12 629,81 Saules ielas 21. b namam. Par šo naudu veikta iekšējo inženiertīklu uzlabošana.

Cik zināms, šobrīd visi gaida, kad būs pieejami jaunā plānošanas perioda līdzekļi energoefektivitātes uzlabošanai, jo šī programma joprojām ir saskaņošanas fāzē.

J. Sniedzāns: Jā, cilvēki interesējas par šo iespēju, jo Cēsīs ir labi piemēri, kas stimulē pārējos. Piemēram, Viestura ielas dzīvojamajā kvartālā renovētas visas mājas. Atdzimst Saules ielas kvartāls, vajadzētu vēl kādu šādu kvartālu, lai cilvēki redz, ka tas ir paveicams.

Interesanti vērot, kā mainās cilvēku attieksme. Tagad par renovāciju runā arī tie, kuri pirms tam bija ļoti skeptiski noskaņoti. Viņi redzējuši, kā dzīvo renovētajās mājās, ka tur ziemā nesalst, arī viņiem gribas šādu komforta līmeni. Arī lielā starpība rēķinos kalpo kā papildu motivācija, jo kopējais rēķins dzīvokļu īpašniekiem nepalielinās, siltumenerģijas ekonomija sedz kredīta maksājumus. To veicina arī piesaistītais ERAF līdzfinansējums, ar ko daļēji tiek segts kredīts.

Dzīvokļu īpašnieki jāiedrošina un jāatbalsta kļūt aktīvākiem savu namu saimniekiem, jo tikai no pašu iniciatīvas būs atkarīgs rezultāts un arī komunālo maksājumu rēķinu lielums.