Atrisinājums dzīvokļu īpašnieku rokās

Likums dalītā īpašuma problēmu izbeigšanai gaidīto efektu varētu arī nesasniegt, otrdien vēsta laikrakstsDienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja (MKK) pieņēma lēmumu virzīt tālāk izskatīšanai valdībā likumprojektu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītos grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Tomēr pavisam gludi process nevirzās uz priekšu, jo dažādi iebildumi pret likumprojektā ietverto ir tādiem sociālajiem partneriem kā Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) un arī Latvijas Komercbanku asociācijai. Līdz ar to Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka ir jāpanāk vienošanās strīdīgajos jautājumos. Pats zemes iegādes process varētu sākties 2020. gadā.

Negodīga situācija

Zemes reformas regulējums ļāva bijušajiem zemes īpašniekiem un arī to mantiniekiem atjaunot īpašumtiesības uz zemi, uz kuras līdz neatkarības atjaunošanai bija uzceltas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Tā sākās problēmas ar dalīto īpašumu Latvijā. Vienlaikus privatizācijas regulējums ļāva privatizēt uz šādas privātpersonu zemes esošos objektus – daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina piebilst: «Šie tika pieņemti kā divi dažādi likumi, ne visur saskaņoti. Līdz ar to zemes īpašniekiem tika atjaunotas īpašumtiesības arī uz tādiem īpašumiem, kur atradās daudzdzīvokļu mājas. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem nebija tiesību privatizēt dzīvokli kopā ar zemi. Jāmin, ka tāpēc radās negodīga situācija un lielāks finansiālais slogs tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas nevarēja privatizēt arī zemi. Viņiem arī ir jābūt pasargātiem, jo dažreiz runa ir par vienīgo mājokli.» Likumprojekts piedāvā dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi par kadastrālās vērtības cenu, reizinot to ar koeficientu 1,18.

Atteikt nevarēs

Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir 285,85 tūkst. ēku un būvju, (izņemot inženierbūves), kas atrodas uz citai personai piederošas zemes. Šīs ēkas (būves) atrodas uz 94,25 tūkst. zemes vienībām.

Analizējot piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības tieši privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā, TM ir secinājusi, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3,68 tūkst. daudzdzīvokļu māju (ko kopā veido 110,97 tūkst. dzīvokļi), kuras atrodas uz 7,35 tūkst. citām personām piederošām zemes vienībām. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, aptuveni 30% māju atrodas Rīgā, daudz šādu māju ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē. Šādas mājas pamatā atrodas lielajos daudzdzīvokļu namu kvartālos. Rīgā ar šo problēmu visizteiktāk saskaras mikrorajonos Purvciems (ap Ieriķu ielu), Ķengarags, Pļavnieki, Vecmīlgrāvis, Iļģuciems un Ziepniekkalns. Lai gan no dažādām nevalstiskajām organizācijām TM ir saņēmusi viedokli, ka korektākais risinājums būtu šo zemi, kas atrodas zem ēkām, valstij no zemes īpašniekiem atpirkt un tad attiecīgi apvienot privatizētos dzīvokļus ar katram pienākošos zemes daļu, tomēr ministrija aprēķinājusi, ka kadastrālā vērtība šāda risinājuma gadījumā būtu vien no 130 milj. eiro līdz 180 milj. eiro, savukārt tirgus vērtība varētu sasniegt līdz pat 240 milj. eiro.